Ar dižkokiem saistīti dzimtu stāsti, akcijas tautas iesaistīšanā Latvijas varenāko koku apzināšanā, ekspedīcijas dižozolu atbrīvošanā… Pamošanās no šīm mediju uzburtajām vīzijām ir kā atgriešanās realitātē pēc narkozes. Patiesā aina par to, uz kādiem pamatiem būvētas šīs aizkustinošās akcijas un stāsti, izrādās diezgan skarba.
Sākums bija nevainīgs: nolēmu pārbaudīt pirms gadiem desmit dzirdēto ziņu un devos meklēt lielu paegli, kas it kā augot līdzās bijušajam vectēva tīrumam. Internetā atradu informāciju, ka dižkoki mērāmi 1,30 m augstumā no zemes. Aizgāju. Atradu. Nomērīju. Apkārtmērs – 2,04 m. Likās: tīri pieklājīgs!
PĀRSTEIGUMS
Sāku meklēt izsmeļošāku informāciju un atskārtu, ka šis, izrādās, varētu būt Latvijas otrais lielākais paeglis! Lielāks par to ir tikai Rietekļa jeb Baložu kadiķis Valmieras novadā, kurš esot varenākais arī Baltijā un Rietumeiropā. Sapratu, ka savs atradums jāpārmēra, ievērojot precīzu metodoloģiju. Uzreiz to neatradu, bet šeit atklāju, kā mērīts Rietekļa kadiķis.
Tātad dižkoku apsekošanas entuziasti no Dziedava.lv konstatējuši, ka paegļa apkārtmērs ir 3.12 m.
Turpat izvērstākajos datos parādās vēl viena mērījuma dati – 3.01 m.
Mulsina, ka otrajā gadījumā koks netiek mērīts 1.3 m augstumā. Tādējādi dati par koka pieaugumu gadu griezumā kļūst nesalīdzināmi.
Meklējumus turpināju „Dabas retumu krātuvē” šeit.
Baložu kadiķis
Apkārtmērs: 2,80 m
Augstums: 9,3 m
Vainaga projekcija: 16 m2
Zaru garums: līdz 2,5 m
Tātad te kadiķa apkārtmēram uzrādīti 2.80 m. Starpība – 32 cm! Ne mērīšanas gads, ne mērīšanas augstums šajā avotā nav norādīti. Tādējādi vienam kokam esmu ieguvis trīs ļoti atšķirīgus rādījumus: 2.80 m, 3,01 m un 3.12 m. Un tad uzzinu, ka pie paša Rietekļa kadiķa pievienotajā zīmē norādīti citi, vēl atšķirīgāki parametri – 2,65 m
Foto: Kristaps Otersons
Noskaidroju, ka oficiālo dižkoku reģistru valstī uztur Dabas aizsardzības pārvalde (DAP). Tās mājas lapā norādīts, ka informāciju par Latvijā sastopamajiem dižkokiem atrodama DAP uzturētajā dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”. Dodos uz norādīto linku:
https://karte.ozols.gov.lv/koki/index.html
DAP datu bāzē ietvertie dižkoki kartē uzrādīti ar baltiem apļiem. Posmā starp Valmieru un Strenčiem, kur aug Rietekļa jeb Baložu kadiķis, ir… tukšums. Latvijā, un, kā tiek apgalvots, arī Baltijā un Rietumeiropā lielākais kadiķis valsts uzturētajā datu bāzē vispār nav iekļauts!
Tā nav nejaušība. Ja iedziļinās atspoguļotajos datos, kļūst redzams, ka tie ir nesistemātiski un haotiski.
Lūk, tāda ir DAP datu kvalitāte: objekta nosaukums – Nav zināms. Informācijā netiek norādīts ne mērīšanas gads, ne mērīšanas augstums, ne mērījuma autors.
Bezjēdzība.
Ja ir vēlēšanās iegūt apkopojošus datus par kādas sugas lielākajiem dižkokiem Latvijā – DAP kā oficiālais dižkoku reģistra uzturētājs tādus nepiedāvā pat visvienkāršākās Excel tabulas veidā. Par dažām sugām publiskoti sabiedrisko organizāciju vai individuālo entuziastu apkopotie dati, bet par lielāko daļu vispār nav iespējams uzzināt neko sistematizētu.
Jūs varat atrast vienu no lielākajiem savas sugas eksemplāriem Latvijā, bet tā arī nekur neuzzināsiet, ka šī iemesla dēļ tas ir īpaši saudzējams un aprūpējams.
METODIKA
Kā dižkoki pareizi jāmēra? Meklēju informāciju, kā to dara citās Eiropas valstīs. Vienu pieeju demonstrē Ungārijas eksperti, un tā definēta šeit.
Tā nosaka, ka vienīgais nepārprotamais veids, kā salīdzināt dižkokus, ir stumbra apkārtmēra uzmērīšana tā vistievākajā vietā 0-130 cm augstumā virs zemes. No statistiski ticamu datu iegūšanas viedokļa metodoloģija ir skaidra un konsekventa.
Cita pieeja ir Lielbritānijā, kas definēta šeit.
Tā nosaka, ka dižkoka apkārtmērs mērāms konkrēti noteiktā augstumā. Tievākās vietas meklējumus šī metodika neparedz.
Ir valstis, kas meklē kompromisu starp šīm abām pieejām. Tā ir, piemēram, Polijā. Tomēr metodoloģijā, kas publicēta šeit, nepārprotami norādīts, ka metode mērīt kokus 1,3 m augstumā, nevis pēc tievākās vietas, nav ieteicama.
KĀ IR LATVIJĀ?
Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos Nr. 264 apstiprināta dižkoku mērīšanas tabula.
Tātad rodas iespaids, ka esam izvēlējušies Lielbritānijai līdzīgu modeli – mērīt kokus 1,3 m augstumā. Citu atrunu normatīvajā dokumentā nav.
Tomēr atklāts paliek jautājums, kā dižkoki mērāmi specifiskos gadījumos? Kā mērīt kokus ar māzeriem? Vai par dižkokiem vispār kvalificējas tā dēvētās elku liepas, kas aug ar 4-5-6 stumbriem, no kuriem neviens nesasniedz normatīvos paredzētos 3.5 metrus?
Esmu izpētījis Dabas aizsardzības pārvaldes, Latvijas Dendrologu biedrības, Dabas retumu krātuves, Latvijas Petroglifu centra, dziedava.lv, Latvijas Dabas fonda un citus resursus un secinājis, ka tie visi vāc datus par dižkokiem, bet NEVIENS nepiedāvā izsmeļošu metodiku, kā tie mērāmi.
Skaidrs top kas cits – katra no šīm struktūrām dižkokus mēra pēc tādiem principiem, kādus pati uzskata par pareiziem.
Sabiedriskām organizācijām un privātpersonām tur droši vien neko nevar pārmest. Piemēram, Dabas retumu krātuve raksta: „Dižkoka resnumu mēra, meklējot tievāko vietu starp zemi un krūšu augstumu (1,3 m no zemes).” Latvijas Vēstneša” portāls: „Apkārtmēru visiem kokiem nosaka, mērot koka stumbru 1,3 metru augstumā no sakņu kakla.” Latvijas Petroglifu centrs: „Ievērojamā liepa ir trīsžuburu koks, kam zemākais atzarojums sākas ap metra augstumā. Dižkoka mērījums šādā gadījumā jāveic šaurākajā stumbra vietā – 0,5 m augstumā.”
Pretrunas ir acīmredzamas. Iegūtie dati ir grūti salīdzināmi. Izmantot tālākai analīzei un sistematizācijai tos ir problemātiski.
AKCIJA „LV100 DIŽOŠANĀS”
Un tad seko pašlaik notiekošā Latvijas valsts simtgades biroja un DAP izsludinātā akcija „LV100 Dižošanās”, kas aicina Latvijas iedzīvotājus iesaistīties iespējami plašas Latvijas dižkoku datu bāzes veidošanā.
Skatāmies šo institūciju sagatavotajā „Pamācībā”:
https://lv100.lv/dizosanas/
Instrukcijā teikts: „Ja koka stumbrs zem 1,3 m sadalās vairākos stumbros, tad mēra resnākā stumbra apkārtmēru.”
Paskatīsimies, ko tas nozīmē dabā! Lūk, „Pamācībai” līdzīga priede Stāmerienas ceļa malā. Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka priede par dižkoku tiek atzīta, ja tās apkārtmērs sasniedz 3.0 m. (Attēlā dati noapaļoti.)
Tātad pēc DAP un Latvijas simtgades biroja loģikas priede, kuras apkārtmērs pirms stumbra zarošanās ir pat 4 m, bet instrukcijā noteiktajā 1.3 m augstumā – “tikai” 2,8 m, nav uzskatāma par dižkoku un var tikt nocirsta. Tas ir absurds!
Atcerēsimies, kāds bija Dabas aizsardzības pārvaldes atzinums identiskā situācijā pirms dažām nedēļām Tērvetes novadā, kad, tīrot attēlam līdzīgu ceļmalu, tika nozāģēti potenciāli dižkoki. DAP: „Kamēr koki nav sasnieguši dižkoka statusu, par to zāģēšanu vainīgajiem nav paredzētas nekādas sankcijas.” (Delfi, 2018. gada 30. janvāris).
DAP pati ir parūpējusies, lai koki, kas pēc būtības ir dižkoki, par tādiem netiktu atzīti.
Tikpat apšaubāmas un diskutējamas ir citas instrukcijā sniegtās norādes. Kaut gan oficiālajos tekstos „LV 100 Dižošanās” akcijas dalībniekus aicina kokus mērīt 1,3 m augstumā, instrukcijā tiek rādīts kaut kas cits: koki mērāmi tievākajā vietā. Negrasos apgalvot, ka šī metode ir nepareiza. No statistiskās precizitātes viedokļa tā, iespējams, ir viskorektākā. Taču no administratīvā skata punkta – kokiem arī visnelabvēlīgākā: tā meklē vājāko vietu, lai lielu koku neieskaitītu dižkoka statusā. Tādam valsts aizsardzība nepienākas.
Un lūk, ko par zīmējumā redzamo, valsts institūciju ierēdņu uzspiesto metodi mērīt koka augstumu no sakņu kakla raksta Guntis Eniņš jaunajā grāmatā „Koki mājas nepamet”: “Galvenā muļķība šim jauninājumam ir tāda, ka kokiem sakņu kakls nav viena līnija, bet gan zināma platuma josla. Tas traucē zinātniekiem un interesentiem strādāt ar vienotu metodiku. Šāds ievedums ir pat kaitīgs, jo izkaisa mērījumu rezultātus, traucē precīzi sekot dižkoku stumbra augšanas ātrumam.”
Bet precīzu datu ieguvei taču ir jāmēra arī dižkoka vainaga projekcija un augstums. Kā? Pēc kādas metodikas? Par to minētajā instrukcijā nav neviena vārda. Lai katrs Latvijas iedzīvotājs-akcijas dalībnieks mēra, kā viņam ienāk prātā! Viss atstāts pašplūsmā.
Tā vietā, lai pirms šādas valsts mēroga akcijas saaicinātu kopā Latvijas Dendrologu biedrības, Dabas retumu krātuves un citus nozares vadošos ekspertus un beidzot kopīgās diskusijās vienotos par konsekventiem un skaidriem dižkoku mērīšanas kritērijiem, „LV 100 Dižošanās” izveidojusi infantilu testu par mīļāko gadalaiku un informatīvi tukšu videoklipu par šo akciju.
https://lv100.lv/dizosanas/
Ir acīmredzami, ka naudas un cilvēkresursu pietiek, bet tie tiek izniekoti. Kādu detalizētu dižkoku mērīšanas video pamācību par šiem klipam iztērētajiem tūkstošiem varēja uzņemt! Bet testa vietā sagatavot PDF ar ekspertu kopīgiem spēkiem izstrādātu izsmeļošu metodisko materiālu.
Diemžēl tukšas dižošanās ir daudz, pragmātiski padarīta darba – maz.
Secinājumi:
- Valstī nav vienotas un skaidri definētas metodoloģijas dižkoku uzskaitei. Šī iemesla dēļ publiski pieejamajiem datiem nepiemīt augsta uzticamības pakāpe.
- Sabiedrisko fondu un individuālo ekspertu izstrādātās metodoloģijas ir fragmentāras un pretrunīgas.
- Oficiālā Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) metodoloģija nav primāri orientēta uz dižkoku aizsardzību.
- Sistematizēta DAP statistika par dižkoku sugām nav publiski pieejama. Tas var nozīmīgi apdraudēt izcilāko īpatņu aizsardzību.
- Sabiedrisko organizāciju un individuālo ekspertu datu bāzes resursu trūkuma dēļ ir fragmentāras, atsevišķos gadījumos arī šie dati nav publiski pieejami.
- DAP Datu pārvaldības sistēma „Ozols” kā dižkoku uzskaites instruments ir tehnoloģiski vecmodīgs. Tas nedod iespēju ne nolasīt, ne ievadīt sistēmā precīzus GPS datus.
- Iespēja ar Latvijas valsts simtgades biroja un DAP akcijas „LV 100 Dižošanās” starpniecību izstrādāt vienotu metodoloģiju un izveidot plašāku dižkoku datu bāzi ir izniekota projekta vājās koncepcijas dēļ.
Ainavu dizains 